Apvienotās Karalistes ekonomiku smagi ietekmē augstā inflācija un Brexit sekas. Pēdējos mēnešos cenas ir strauji pieaugušas, liekot daudziem cilvēkiem izvairīties no lielākiem izdevumiem precēm, kā rezultātā strauji pieaug zādzību skaits lielveikalos. Daži lielveikali pat ir ķērušies pie sviesta glabāšanas, lai novērstu zādzības.
Britu interneta lietotājs nesen Londonas lielveikalā atklāja iesaldētu sviestu, izraisot diskusiju tiešsaistē. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko Apvienotās Karalistes pārtikas nozare publicēja 28. martā, pārtikas inflācijas līmenis valstī martā pieauga līdz rekordaugstam līmenim 17,5%, un olas, piens un siers bija starp visstraujāk augošajām cenām. Augsta inflācija rada vēl lielākas sāpes patērētājiem, kas cīnās ar dzīves dārdzības krīzi.
Pēc Brexit Apvienotā Karaliste saskaras ar darbaspēka trūkumu, jo valsti pamet 460 000 ES darba ņēmēju. 2020. gada janvārī Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no ES, ieviešot jaunu, uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu, lai samazinātu ES imigrāciju, kā solīja Brexit atbalstītāji. Tomēr, lai gan jaunā sistēma ir veiksmīgi samazinājusi ES imigrāciju, tā ir arī iedzījusi uzņēmumus darbaspēka krīzē, radot vēl lielāku nenoteiktību jau tā lēnajā Apvienotās Karalistes ekonomikā.
Kā daļa no Brexit kampaņas galvenā solījuma Apvienotā Karaliste reformēja savu imigrācijas sistēmu, lai ierobežotu ES darba ņēmēju pieplūdumu. Jaunā punktu sistēma, kas tika ieviesta 2021. gada janvārī, vienlīdzīgi izturas pret ES un trešo valstu pilsoņiem. Pretendentiem punkti tiek piešķirti, pamatojoties uz viņu prasmēm, kvalifikāciju, algas līmeni, valodu prasmēm un darba iespējām, un atļauja strādāt Apvienotajā Karalistē tiek piešķirta tikai tiem, kuriem ir pietiekami daudz punktu.
Augsti kvalificētas personas, piemēram, zinātnieki, inženieri un akadēmiķi, ir kļuvušas par galveno Apvienotās Karalistes imigrācijas mērķi. Tomēr kopš jaunās punktu sistēmas ieviešanas Apvienotajā Karalistē ir nopietns darbaspēka trūkums. Apvienotās Karalistes parlamenta ziņojumā norādīts, ka 13,3% no 2022. gada novembrī aptaujātajiem uzņēmumiem saskārās ar darbaspēka trūkumu, vislielākais trūkums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē — 35,5%, bet būvniecības nozarē — 20,7%.
Eiropas reformu centra janvārī publicētajā pētījumā atklājās, ka kopš jaunās punktu imigrācijas sistēmas stāšanās spēkā 2021. gadā ES darba ņēmēju skaits Apvienotajā Karalistē līdz 2022. gada jūnijam ir samazinājies par 460 000. Lai gan 130 000 darba ņēmēju no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir daļēji aizpildījuši šo robu, Apvienotās Karalistes darba tirgū joprojām ir nopietns 330 000 darbinieku trūkums sešās galvenajās nozarēs.
Pagājušajā gadā Apvienotās Karalistes uzņēmumu bankrotēja vairāk nekā 22 000, kas ir par 57 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka inflācija un procentu likmju pieaugums bija vieni no faktoriem, kas veicināja bankrotu skaita pieaugumu. Ekonomikas lejupslīde un patērētāju uzticības samazināšanās vissmagāk skāra Apvienotās Karalistes būvniecības, mazumtirdzniecības un viesmīlības nozares.
Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, Apvienotā Karaliste 2023. gadā kļūs par vienu no sliktāk funkcionējošajām lielākajām ekonomikām. Apvienotās Karalistes Nacionālās statistikas biroja provizoriskie dati liecina, ka valsts IKP 2022. gada 4. ceturksnī stagnēja, gada pieaugumam esot 4%. Ekonomists Samuels Tombs no Pantheon Macroeconomics sacīja, ka starp G7 valstīm Apvienotā Karaliste ir vienīgā ekonomika, kas nav pilnībā atguvusies līdz pirms pandēmijas līmenim, faktiski nonākot recesijā.
Deloitte analītiķi uzskata, ka Apvienotās Karalistes ekonomika jau kādu laiku stagnē, un paredzams, ka IKP 2023. gadā saruks. SVF jaunākajā Pasaules ekonomikas perspektīvu ziņojumā, kas publicēts 11. aprīlī, prognozēts, ka Apvienotās Karalistes ekonomika 2023. gadā saruks par 0,3%, padarot to par vienu no vājāk funkcionējošajām lielākajām ekonomikām pasaulē. Ziņojumā arī norādīts, ka Apvienotajai Karalistei būs sliktākie ekonomiskie rādītāji starp G7 valstīm un vieni no sliktākajiem G20 valstīm.
Ziņojumā prognozēts, ka globālā ekonomika 2023. gadā pieaugs par 2,8 %, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējās prognozes. Paredzams, ka jaunattīstības valstu un jaunattīstības valstu ekonomika šogad pieaugs par 3,9 % un 2024. gadā - par 4,2 %, savukārt attīstīto valstu ekonomika 2023. gadā pieaugs par 1,3 % un 2024. gadā - par 1,4 %.
Apvienotās Karalistes ekonomikas grūtības pēc Brexit un augstās inflācijas apstākļos liecina par izaicinājumiem, kas saistīti ar pastāvēšanu ārpus Eiropas Savienības. Tā kā valsts cīnās ar darbaspēka trūkumu, pieaugošu bankrotu skaitu un lēnu ekonomikas izaugsmi, kļūst arvien skaidrāks, ka Apvienotās Karalistes vīzija pēc Brexit saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem. Tā kā SVF prognozē, ka Apvienotā Karaliste tuvākajā nākotnē kļūs par vienu no sliktāk funkcionējošajām lielākajām ekonomikām, valstij ir jārisina šie neatliekamie jautājumi, lai atgūtu konkurētspēju un atdzīvinātu ekonomiku.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 13. aprīlis