ziņas

2023. gada 26. maijs

DG7 samitā Hirosimā, Japānā, valstu vadītāji paziņoja par jaunu sankciju ieviešanu Krievijai un solīja turpmāku atbalstu Ukrainai.

19. datumā, kā ziņo Agence France-Presse, G7 valstu vadītāji Hirosimas samita laikā paziņoja par savu vienošanos noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, nodrošinot, ka Ukraina saņems nepieciešamo budžeta atbalstu laikā no 2023. gada līdz 2024. gada sākumam. Jau aprīļa beigās ārvalstu mediji atklāja, ka G7 apsver iespēju "gandrīz pilnībā aizliegt eksportu uz Krieviju". Atbildot uz to, G7 valstu vadītāji paziņoja, ka jaunās sankcijas "liedz Krievijai piekļūt G7 valstu tehnoloģijām, rūpnieciskajām iekārtām un pakalpojumiem, kas atbalsta tās kara mašīnu". Sankcijas ietver ierobežojumus tādu preču eksportam, kas ir "izšķiroši svarīgas kaujas laukā pret Krieviju", un ir vērstas pret struktūrām, kuras apsūdz par palīdzību piegāžu transportēšanā uz frontes līnijām Krievijas labā.

Reaģējot uz to, Krievija ātri nāca klajā ar paziņojumu. Krievijas laikraksts “Izvestija” tolaik ziņoja, ka prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs esot teicis: “Mēs zinām, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība aktīvi apsver jaunas sankcijas. Mēs uzskatām, ka šie papildu pasākumi noteikti ietekmēs pasaules ekonomiku. Tas tikai saasinās globālās ekonomiskās krīzes risku.” Turklāt agrāk, 19. datumā, Amerikas Savienotās Valstis un citas dalībvalstis jau bija paziņojušas par savām jaunajām sankcijām pret Krieviju.

Aizliegums attiecas uz dimantiem, alumīniju, varu un niķeli!

19. datumā Lielbritānijas valdība nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika paziņots par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju. Paziņojumā minēts, ka šīs sankcijas ir vērstas pret 86 personām un organizācijām, tostarp Krievijas lielākajiem enerģētikas un ieroču transporta uzņēmumiem. Pirms tam Lielbritānijas premjerministrs Sunaks paziņoja par dimantu, vara, alumīnija un niķeļa importa aizliegumu no Krievijas. Tiek lēsts, ka dimantu tirdzniecības apjoms Krievijā ir aptuveni 4–5 miljardi ASV dolāru gadā, kas nodrošina Kremlim būtiskus nodokļu ieņēmumus. Tiek ziņots, ka Beļģija, kas ir ES dalībvalsts, ir viena no lielākajām Krievijas dimantu pircējām, līdzās Indijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Arī Amerikas Savienotās Valstis ir nozīmīgs apstrādātu dimantu produktu tirgus.

19. datumā, kā ziņots Krievijas laikraksta “Rossiyskaya Gazeta” tīmekļa vietnē, ASV Tirdzniecības departaments aizliedza noteiktu telefonu, diktofonu, mikrofonu un sadzīves tehnikas eksportu uz Krieviju. Uz Krieviju un Baltkrieviju tika aizliegts eksportēt vairāk nekā 1200 preču veidu, un attiecīgais saraksts tika publicēts Tirdzniecības departamenta tīmekļa vietnē. Ziņojumā norādīts, ka ierobežoto preču vidū ir elektriskie ūdens sildītāji ar rezervuāru vai uzglabāšanas tipu, elektriskie gludekļi, mikroviļņu krāsnis, elektriskās tējkannas, elektriskie kafijas automāti un tosteri. Turklāt ir aizliegts piegādāt Krievijai tādas ierīces kā vadu telefoni, bezvadu telefoni un diktofonus.

Jaroslavs Kabakovs, Finam Investment Group stratēģiskais direktors Krievijā, paziņoja: "Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas Krievijai ir samazinājušas importu un eksportu. Mēs izjutīsim nopietnu ietekmi 3 līdz 5 gadu laikā." Viņš minēja, ka G7 valstis ir izstrādājušas ilgtermiņa plānu spiediena izdarīšanai uz Krievijas valdību. Turklāt, saskaņā ar ziņojumiem, jaunās sankcijas ir vērstas pret 69 Krievijas uzņēmumiem, 1 Armēnijas uzņēmumu un 1 Kirgizstānas uzņēmumu. ASV Tirdzniecības departaments paziņoja, ka sankcijas ir vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī Krievijas un Baltkrievijas eksporta potenciālu. Sankciju sarakstā ir iekļautas lidmašīnu remonta rūpnīcas, automobiļu rūpnīcas, kuģu būves rūpnīcas, inženiertehniskie centri un aizsardzības uzņēmumi.

Putina atbilde: Jo vairāk sankciju un apmelojumu Krievijai tiek izvirzīta, jo vienotāka tā kļūst

19. datumā, kā ziņo TASS, Krievijas Starpetnisko attiecību padomes sanāksmē Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka Krievija var kļūt stipra un “neuzvarama” tikai caur vienotību, un no tās ir atkarīga tās pastāvēšana. Turklāt, kā ziņo TASS, sanāksmes laikā Putins arī pieminēja, ka Krievijas ienaidnieki provocē dažas etniskās grupas Krievijā, apgalvojot, ka ir nepieciešams “dekolonizēt” Krieviju un sadalīt to desmitiem mazāku daļu.

Turklāt vienlaikus ar Krievijas "aplenkumu", ko veica Amerikas Savienoto Valstu vadītā G7 grupa (G7), Krievijas prezidents Putins paziņoja par svarīgu aizliegumu, kas vērsts pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Saskaņā ar CCTV News sniegto informāciju, 19. datumā Krievija nāca klajā ar paziņojumu, ka, reaģējot uz ASV sankcijām pret Krieviju, tā aizliegs ieceļot 500 ASV pilsoņiem. Starp šīm 500 personām ir bijušais ASV prezidents Obama, citas augsta ranga ASV amatpersonas vai bijušie ierēdņi un likumdevēji, ASV plašsaziņas līdzekļu darbinieki un uzņēmumu vadītāji, kas piegādā ieročus Ukrainai. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja: "Vašingtonai jau tagad vajadzēja zināt, ka jebkādas naidīgas darbības pret Krieviju nepaliks bez atbildes."

Patiešām, šī nav pirmā reize, kad Krievija ir noteikusi sankcijas amerikāņu pilsoņiem. Jau pagājušā gada 15. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja par sankcijām pret 13 amerikāņu amatpersonām un personām, tostarp ASV prezidentu Baidenu, valsts sekretāru Blinkenu, aizsardzības ministru Ostinu un Apvienoto štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju Milleju. Šīm personām, kas iekļautas Krievijas "ieceļošanas aizlieguma sarakstā", ir aizliegts ieceļot Krievijas Federācijā.

Tobrīd Krievijas Ārlietu ministrija paziņojumā arī brīdināja, ka “tuvākajā nākotnē” “melnajam sarakstam” tiks pievienotas vēl citas personas, tostarp “augsta ranga ASV amatpersonas, militārpersonas, Kongresa locekļi, uzņēmēji, eksperti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kas veicina pretkrieviskas noskaņas vai kurina naidu pret Krieviju”.

BEIGAS