ziņas

G7 Hirosimas samits paziņo par jaunām sankcijām pret Krieviju

2023. gada 19. maijs

Svarīgi ir tas, ka Septiņu valstu grupas (G7) līderi Hirosimas samitā paziņoja par vienošanos noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, nodrošinot, ka Ukraina saņems nepieciešamo budžeta atbalstu laikposmā no 2023. līdz 2024. gada sākumam.

Jau aprīļa beigās ārvalstu plašsaziņas līdzekļi atklāja G7 apspriedes par "gandrīz pilnīgu eksporta aizliegumu uz Krieviju".

Risinot šo jautājumu, G7 valstu vadītāji paziņoja, ka jaunie pasākumi “liedz Krievijai piekļūt G7 valstu tehnoloģijām, rūpnieciskajām iekārtām un pakalpojumiem, kas atbalsta tās kara mašīnu”. Šīs sankcijas ietver ierobežojumus tādu preču eksportam, kas tiek uzskatītas par kritiski svarīgām konfliktam, un vērstas pret struktūrām, kas apsūdzētas par piegāžu piegādes atbalstīšanu uz frontes līnijām. Krievijas laikraksts “Komsomoļskaja Pravda” tolaik ziņoja, ka Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs bija teicis: “Mēs zinām, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība aktīvi apsver jaunas sankcijas. Mēs uzskatām, ka šie papildu pasākumi noteikti ietekmēs pasaules ekonomiku un vēl vairāk palielinās globālās ekonomiskās krīzes riskus.”

Turklāt agrāk 19. datumā Amerikas Savienotās Valstis un citas dalībvalstis jau bija paziņojušas par saviem jaunajiem sankciju pasākumiem pret Krieviju.

Aizliegums attiecas uz dimantiem, alumīniju, varu un niķeli!

19. datumā Lielbritānijas valdība nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika paziņots par jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju. Paziņojumā tika minēts, ka šīs sankcijas ir vērstas pret 86 personām un organizācijām, tostarp lielākajiem Krievijas enerģētikas un ieroču transporta uzņēmumiem. Lielbritānijas premjerministrs Sunaka kungs iepriekš bija paziņojis par dimantu, vara, alumīnija un niķeļa importa aizliegumiem no Krievijas.

Krievijas dimantu tirdzniecības apjoms tiek lēsts 4–5 miljardu ASV dolāru apmērā gadā, kas nodrošina Kremlim būtiskus nodokļu ieņēmumus. Ziņots, ka Beļģija, kas ir ES dalībvalsts, ir viena no lielākajām Krievijas dimantu pircējām līdzās Indijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis ir galvenais apstrādāto dimantu izstrādājumu tirgus. Kā ziņoja tīmekļa vietne “Rossiyskaya Gazeta”, 19. datumā ASV Tirdzniecības departaments aizliedza noteiktu telefonu, balss ierakstītāju, mikrofonu un sadzīves tehnikas eksportu uz Krieviju. Tirdzniecības departamenta tīmekļa vietnē tika publicēts saraksts ar vairāk nekā 1200 ierobežotām precēm eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju.

Ierobežoto preču sarakstā ir iekļauti momentānie vai termoakumulācijas ūdens sildītāji, elektriskie gludekļi, mikroviļņu krāsnis, elektriskās tējkannas, elektriskie kafijas automāti un tosteri. Turklāt ir aizliegts piegādāt Krievijai vadu telefonus, bezvadu telefonus, balss ierakstītājus un citas ierīces. Jaroslavs Kabakovs, Krievijas Finam Investment Group stratēģiskās attīstības direktors, komentēja: "ES un Amerikas Savienoto Valstu sankciju noteikšana Krievijai samazinās importu un eksportu. Mēs izjutīsim nopietnu ietekmi 3 līdz 5 gadu laikā." Viņš arī paziņoja, ka G7 valstis ir izstrādājušas ilgtermiņa plānu spiediena izdarīšanai uz Krievijas valdību.

Turklāt, kā ziņots, jaunajām sankcijām ir pakļauti 69 Krievijas uzņēmumi, viens Armēnijas uzņēmums un viens Kirgizstānas uzņēmums. ASV Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka sankcijas ir vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu un Krievijas un Baltkrievijas eksporta potenciālu. Sankciju sarakstā ir iekļautas lidmašīnu remonta rūpnīcas, automobiļu rūpnīcas, kuģu būvētavas, inženiertehniskie centri un aizsardzības uzņēmumi. Putina atbilde: Jo vairāk sankciju un nomelnošanas Krievija saskaras, jo vienotāka tā kļūst.

19. datumā, kā ziņoja ziņu aģentūra TASS, Krievijas Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, reaģējot uz jauno sankciju kārtu. Tajā tika minēts, ka Krievija strādā, lai stiprinātu savu ekonomisko suverenitāti un mazinātu atkarību no ārvalstu tirgiem un tehnoloģijām. Paziņojumā tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt importa aizstāšanu un paplašināt ekonomisko sadarbību ar partnervalstīm, kuras ir gatavas abpusēji izdevīgai sadarbībai, nemēģinot izdarīt politisku spiedienu.

Jaunā sankciju kārta neapšaubāmi ir saasinājusi ģeopolitisko situāciju, radot potenciāli tālejošas sekas pasaules ekonomikai un politiskajām attiecībām. Šo pasākumu ilgtermiņa ietekme joprojām ir neskaidra, radot jautājumus par to efektivitāti un turpmākas eskalācijas potenciālu. Pasaule ar aizturētu elpu vēro situācijas attīstību.