ziņas

2023. gada 19. jūlijā

30. jūnijā pēc vietējā laika Argentīna veica vēsturisku 2,7 miljardu ASV dolāru (aptuveni 19,6 miljardu juaņu) ārējā parāda atmaksu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), izmantojot SVF Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) un RMB norēķinus. Šī bija pirmā reize, kad Argentīna izmantoja RMB, lai atmaksātu savu ārējo parādu. SVF pārstāvis Čaks paziņoja, ka no 2,7 miljardu ASV dolāru parāda 1,7 miljardi ASV dolāru tika samaksāti, izmantojot SVF Speciālās aizņēmuma tiesības, bet atlikušais 1 miljards ASV dolāru tika samaksāts RMB.

Vienlaikus R lietošanaMBArgentīnā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. 24. jūnijā Bloomberg ziņoja, ka dati no Mercado Abierto Electrónico, vienas no Argentīnas lielākajām biržām, liecina, ka RMBdarījumu apjoms Argentīnas valūtas tirgū sasniedza rekordaugstu līmeni – 28 % vienā dienā, salīdzinot ar iepriekšējo maksimumu 5 % maijā. Bloomberg situāciju raksturoja šādi: “ikvienam Argentīnā ir RMB"..."

Nesen Argentīnas Ekonomikas ministrijas tirdzniecības ministra vietnieks Matiass Tombolīni paziņoja, ka šī gada aprīlī un maijā Argentīna norēķinājās par importu 2,721 miljarda ASV dolāru (aptuveni 19,733 miljardu juaņu) vērtībā R.MBkas veidoja 19% no kopējā importa apjoma šajos divos mēnešos.

Argentīna pašlaik cīnās ar strauji augošu inflāciju un strauju valūtas devalvāciju.

Arvien vairāk Argentīnas uzņēmumu tirdzniecības norēķiniem izmanto renminbi, un šī tendence ir cieši saistīta ar Argentīnas nopietno finansiālo situāciju. Kopš pagājušā gada augusta Argentīnu ir pārņēmusi strauji augošu cenu, straujas valūtas devalvācijas, pastiprinātu sociālo nemieru un iekšpolitisku krīžu "vētra". Tā kā inflācija turpina pieaugt un ASV Federālo rezervju sistēma paaugstina procentu likmes, Argentīnas peso saskaras ar milzīgu devalvācijas spiedienu. Argentīnas Centrālajai bankai bija jāpārdod ASV dolāri katru dienu, lai novērstu turpmāku devalvāciju. Diemžēl situācija pēdējā gada laikā nav būtiski uzlabojusies.

Saskaņā ar Reuters datiem, spēcīgais sausums, kas šogad skāra Argentīnu, ir nopietni ietekmējis valsts tautsaimniecības kultūraugus, piemēram, kukurūzu un sojas pupiņas, kā rezultātā ievērojami samazinājušās ārvalstu valūtas rezerves un strauji pieaugusi inflācija līdz 109%. Šie faktori ir apdraudējuši Argentīnas tirdzniecības maksājumus un parāda atmaksas spēju. Pēdējo 12 mēnešu laikā Argentīnas valūta ir samazinājusies uz pusi, kas ir sliktākais sniegums starp jaunattīstības tirgiem. Argentīnas Centrālās bankas ASV dolāru rezerves ir zemākajā līmenī kopš 2016. gada, un, neskaitot valūtas mijmaiņas darījumus, zeltu un daudzpusējo finansējumu, faktiskās likvīdās ASV dolāru rezerves ir praktiski negatīvas.

Šogad ir bijusi ievērojama finanšu sadarbības paplašināšanās starp Ķīnu un Argentīnu. Aprīlī Argentīna sāka izmantot RMBmaksājumiem par importu no Ķīnas. Jūnija sākumā Argentīna un Ķīna atjaunoja valūtas maiņas līgumu 130 miljardu juaņu vērtībā, palielinot pieejamo kvotu no 35 miljardiem juaņu līdz 70 miljardiem juaņu. Turklāt Argentīnas Nacionālā vērtspapīru komisija apstiprināja R emisijuMB-denominētu vērtspapīru vietējā tirgū. Šie pasākumi liecina, ka Ķīnas un Argentīnas finanšu sadarbība uzņem apgriezienus.

Ķīnas un Argentīnas finanšu sadarbības paplašināšanās atspoguļo veselīgas divpusējās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. Pašlaik Ķīna ir viens no Argentīnas svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, un divpusējās tirdzniecības apjoms 2022. gadā sasniedza 21,37 miljardus ASV dolāru, pirmo reizi pārsniedzot 20 miljardu ASV dolāru atzīmi. Veicot vairāk darījumu savās attiecīgajās valūtās, Ķīnas un Argentīnas uzņēmumi var samazināt valūtas maiņas izmaksas un mazināt valūtas kursa riskus, tādējādi uzlabojot divpusējo tirdzniecību. Sadarbība vienmēr ir abpusēji izdevīga, un tas attiecas arī uz Ķīnas un Argentīnas finanšu sadarbību. Argentīnai valūtas izmantošanas paplašināšana...MBpalīdz risināt tās aktuālākās iekšpolitiskās problēmas.

Pēdējos gados Argentīna saskaras ar ASV dolāru trūkumu. Līdz 2022. gada beigām Argentīnas ārējais parāds sasniedza 276,7 miljardus ASV dolāru, savukārt tās ārvalstu valūtas rezerves bija tikai 44,6 miljardi ASV dolāru. Nesenais sausums ir būtiski ietekmējis Argentīnas lauksaimniecības eksporta ieņēmumus, vēl vairāk saasinot dolāru trūkuma problēmu. Ķīnas juaņas izmantošanas palielināšana varētu palīdzēt Argentīnai ietaupīt ievērojamu ASV dolāru daudzumu un mazināt spiedienu uz ārvalstu valūtas rezervēm, tādējādi saglabājot ekonomisko vitalitāti.

Arī Ķīnai valūtas maiņas darījumi ar Argentīnu sniedz priekšrocības. Saskaņā ar statistiku, šī gada aprīlī un maijā importa norēķinu vērtība Ķīnas juaņās veidoja 19% no kopējā importa apjoma šajos divos mēnešos. Argentīnas ASV dolāru trūkuma apstākļos Ķīnas juaņu izmantošana importa norēķiniem var nodrošināt Ķīnas eksportu uz Argentīnu. Turklāt Ķīnas juaņu izmantošana parādu atmaksai var palīdzēt Argentīnai izvairīties no parādu neizpildes, saglabāt makroekonomisko stabilitāti un palielināt tirgus uzticību. Stabila ekonomiskā situācija Argentīnā neapšaubāmi ir būtisks nosacījums divpusējai ekonomiskajai un tirdzniecības sadarbībai starp Ķīnu un Argentīnu.

BEIGAS