ES plāno 11. sankciju kārtu pret Krieviju
13. aprīlī Eiropas finanšu lietu komisāre Mairead McGuinness ASV medijiem paziņoja, ka ES gatavo 11. sankciju kārtu pret Krieviju, koncentrējoties uz Krievijas veiktajiem pasākumiem, lai apietu spēkā esošās sankcijas. Atbildot uz to, Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Uļjanovs sociālajos tīklos publicēja ierakstu, ka sankcijas nav nopietni ietekmējušas Krieviju; tā vietā ES ir cietusi no daudz lielākas negatīvas reakcijas, nekā gaidīts.
Tajā pašā dienā Ungārijas ārlietu un ārējo ekonomisko attiecību valsts sekretārs Menčers paziņoja, ka Ungārija neatteiksies no enerģijas importa no Krievijas citu valstu labā un neieviesīs sankcijas pret Krieviju ārēja spiediena dēļ. Kopš Ukrainas krīzes saasināšanās pagājušajā gadā ES ir akli sekojusi ASV, ieviešot vairākas ekonomisko sankciju kārtas pret Krieviju, kas novedis pie enerģijas un izejvielu cenu kāpuma Eiropā, pastāvīgas inflācijas, pirktspējas samazināšanās un mājsaimniecību patēriņa samazināšanās. Sankciju negatīvā reakcija ir radījusi arī ievērojamus zaudējumus Eiropas uzņēmumiem, samazinājusi rūpniecības produkciju un palielinājusi ekonomiskās recesijas risku.
PTO noteikumi Indijas augsto tehnoloģiju tarifi pārkāpj tirdzniecības noteikumus
17. aprīlī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) publicēja trīs strīdu izšķiršanas paneļa ziņojumus par Indijas tehnoloģiju tarifiem. Ziņojumos tika atbalstīti ES, Japānas un citu ekonomiku apgalvojumi, norādot, ka Indijas augsto tarifu noteikšana noteiktiem informācijas tehnoloģiju produktiem (piemēram, mobilajiem tālruņiem) ir pretrunā ar tās saistībām pret PTO un pārkāpj globālās tirdzniecības noteikumus. Indija nevar atsaukties uz Informācijas tehnoloģiju nolīgumu, lai apietu savas saistības, kas noteiktas PTO grafikā, kā arī nevar ierobežot savas nulles tarifa saistības attiecībā uz produktiem, kas pastāvēja saistību ņemšanas brīdī. Turklāt PTO ekspertu grupa noraidīja Indijas lūgumu pārskatīt tās tarifu saistības.
Kopš 2014. gada Indija ir pakāpeniski ieviesusi tarifus līdz pat 20 % apmērā tādiem produktiem kā mobilie tālruņi, mobilo tālruņu komponenti, vadu tālruņu aparāti, bāzes stacijas, statiskie pārveidotāji un kabeļi. ES apgalvoja, ka šie tarifi tieši pārkāpj PTO noteikumus, jo Indijai saskaņā ar savām PTO saistībām ir pienākums piemērot nulles tarifus šādiem produktiem. ES uzsāka šo PTO strīdu izšķiršanas lietu 2019. gadā.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 19. aprīlis