ziņas

Aprīļa eksports no Ķīnas pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ASV dolāru izteiksmē, pārsniedzot prognozes.

Otrdien, 9. maijā, Muitas ģenerālpārvalde publicēja datus, kas liecina, ka Ķīnas kopējais imports un eksports aprīlī sasniedza 500,63 miljardus ASV dolāru, kas ir pieaugums par 1,1 %. Konkrēti, eksports sasniedza 295,42 miljardus ASV dolāru, pieaugot par 8,5 %, savukārt imports sasniedza 205,21 miljardu ASV dolāru, kas ir samazinājums par 7,9 %. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums palielinājās par 82,3 %, sasniedzot 90,21 miljardu ASV dolāru.

Ķīnas juaņu izteiksmē Ķīnas imports un eksports aprīlī sasniedza 3,43 triljonus jenu, kas ir pieaugums par 8,9 %. No tiem eksports veidoja 2,02 triljonus jenu, pieaugot par 16,8 %, savukārt imports sasniedza 1,41 triljonu jenu, samazinoties par 0,8 %. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums palielinājās par 96,5 %, sasniedzot 618,44 miljardus jenu.

Finanšu analītiķi norāda, ka aprīlī novērotā pozitīvā eksporta izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu var būt saistīta ar zemo bāzes efektu.

2022. gada aprīlī Šanhajā un citās teritorijās bija vērojams COVID-19 gadījumu skaita maksimums, kā rezultātā ievērojami samazinājās eksporta bāze. Šis zemais bāzes efekts galvenokārt veicināja pozitīvo eksporta pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aprīlī. Tomēr eksporta pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi 6,4 % bija ievērojami zemāks par parasto sezonālo svārstību līmeni, norādot uz relatīvi vāju faktisko eksporta impulsu šajā mēnesī, kas atbilst globālajai tendencei palēnināties tirdzniecībai.

Analizējot galvenās preces, automobiļu un kuģu eksportam aprīlī bija būtiska loma ārējās tirdzniecības snieguma veicināšanā. Pamatojoties uz aprēķiniem Ķīnas juaņās, automobiļu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 195,7 %, savukārt kuģu eksports pieauga par 79,2 %.

Runājot par tirdzniecības partneriem, valstu un reģionu skaits, kuros laika posmā no janvāra līdz aprīlim kumulatīvā tirdzniecības vērtības pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās līdz piecām, un krituma temps samazinājās.

Eksports uz ASEAN valstīm un Eiropas Savienību uzrāda pieaugumu, savukārt uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu samazinās.

Saskaņā ar muitas datiem, aprīlī starp trim galvenajiem eksporta tirgiem Ķīnas eksports uz ASEAN pieauga par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ASV dolāru izteiksmē, eksports uz Eiropas Savienību pieauga par 3,9%, savukārt uz ASV eksports samazinājās par 6,5%.

Pirmajos četros gada mēnešos ASEAN joprojām bija Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, divpusējai tirdzniecībai sasniedzot 2,09 triljonus jenu, kas ir 13,9 % pieaugums un veidoja 15,7 % no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības. Konkrēti, eksports uz ASEAN sasniedza 1,27 triljonus jenu, pieaugot par 24,1 %, savukārt imports no ASEAN sasniedza 820,03 miljardus jenu, pieaugot par 1,1 %. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar ASEAN palielinājās par 111,4 %, sasniedzot 451,55 miljardus jenu.

Eiropas Savienība bija Ķīnas otrais lielākais tirdzniecības partneris, divpusējai tirdzniecībai sasniedzot 1,8 triljonus jenu, kas ir pieaugums par 4,2 % un veidoja 13,5 %. Konkrēti, eksports uz Eiropas Savienību sasniedza 1,17 triljonus jenu, kas ir pieaugums par 3,2 %, savukārt imports no Eiropas Savienības sasniedza 631,35 miljardus jenu, kas ir pieaugums par 5,9 %. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar Eiropas Savienību palielinājās par 0,3 %, sasniedzot 541,46 miljardus jenu.

“ASEAN joprojām ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, un paplašināšanās ASEAN un citos jaunattīstības tirgos nodrošina lielāku Ķīnas eksporta noturību.” Analītiķi uzskata, ka Ķīnas un Eiropas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības uzrāda pozitīvu tendenci, padarot ASEAN tirdzniecības attiecības par stabilu atbalstu ārējai tirdzniecībai, kas liecina par potenciālu izaugsmi nākotnē.

Jāatzīmē, ka Ķīnas eksports uz Krieviju aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami pieauga par 153,1 %, kas ir divi mēneši pēc kārtas ar trīsciparu pieaugumu. Analītiķi norāda, ka tas galvenokārt ir saistīts ar Krievijas importa novirzīšanu no Eiropas un citiem reģioniem uz Ķīnu pastiprināto starptautisko sankciju apstākļos.

Tomēr analītiķi brīdina, ka, lai gan Ķīnas ārējā tirdzniecība nesen ir uzrādījusi negaidītu izaugsmi, tā, visticamāk, ir saistīta ar iepriekšējā gada ceturtā ceturkšņa pasūtījumu apjomu samazināšanos. Ņemot vērā neseno ievērojamo eksporta kritumu no kaimiņvalstīm, piemēram, Dienvidkorejas un Vjetnamas, kopējā globālā ārējā pieprasījuma situācija joprojām ir sarežģīta, kas norāda, ka Ķīnas ārējā tirdzniecība joprojām saskaras ar nopietnām problēmām.

Automobiļu un kuģu eksporta pieaugums

Starp galvenajām eksporta precēm, ASV dolāru izteiksmē, automobiļu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība aprīlī palielinājās par 195,7 %, savukārt kuģu eksports pieauga par 79,2 %. Turklāt koferu, somu un līdzīgu konteineru eksports pieauga par 36,8 %.

Tirgus plaši atzīmējis, ka aprīlī automašīnu eksports saglabāja strauju izaugsmes tempu. Dati liecina, ka no janvāra līdz aprīlim automašīnu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība pieauga par 120,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar institūciju aprēķiniem, automašīnu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība aprīlī palielinājās par 195,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pašlaik nozare joprojām ir optimistiska par Ķīnas automobiļu eksporta perspektīvām. Ķīnas Automobiļu ražotāju asociācija prognozē, ka vietējais automobiļu eksports šogad sasniegs 4 miljonus transportlīdzekļu. Turklāt daži analītiķi uzskata, ka Ķīna, visticamāk, apsteigs Japānu un kļūs par lielāko automobiļu eksportētāju pasaulē šogad.

Nacionālā pasažieru transportlīdzekļu tirgus informācijas kopīgās konferences ģenerālsekretārs Cui Dongshu paziņoja, ka Ķīnas automobiļu eksporta tirgus pēdējo divu gadu laikā ir demonstrējis spēcīgu izaugsmi. Eksporta pieaugumu galvenokārt veicina jaunu enerģijas transportlīdzekļu eksporta pieaugums, kam ir bijis ievērojams gan eksporta apjoma, gan vidējās cenas pieaugums.

“Pamatojoties uz Ķīnas automobiļu eksporta uz ārvalstu tirgiem izsekošanu 2023. gadā, eksports uz lielākajām valstīm ir uzrādījis spēcīgu izaugsmi. Lai gan eksports uz dienvidu puslodi ir samazinājies, eksports uz attīstītajām valstīm ir uzrādījis augstas kvalitātes izaugsmi, kas liecina par kopumā pozitīviem automobiļu eksporta rādītājiem.”

Amerikas Savienotās Valstis ir Ķīnas trešā lielākā tirdzniecības partnere, divpusējai tirdzniecībai sasniedzot 1,5 triljonus jenu, samazinoties par 4,2 % un veidojot 11,2 %. Konkrēti, eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm sasniedza 1,09 triljonus jenu, samazinoties par 7,5 %, savukārt imports no Amerikas Savienotajām Valstīm sasniedza 410,06 miljardus jenu, pieaugot par 5,8 %. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar Amerikas Savienotajām Valstīm samazinājās par 14,1 %, sasniedzot 676,89 miljardus jenu. ASV dolāru izteiksmē Ķīnas eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm aprīlī samazinājās par 6,5 %, savukārt imports no Amerikas Savienotajām Valstīm samazinājās par 3,1 %.

Japāna ir Ķīnas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere, divpusējai tirdzniecībai sasniedzot 731,66 miljardus jenu, kas ir par 2,6 % mazāk un veido 5,5 %. Konkrēti, eksports uz Japānu sasniedza 375,24 miljardus jenu, kas ir par 8,7 % vairāk, savukārt imports no Japānas sasniedza 356,42 miljardus jenu, kas ir par 12,1 %. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar Japānu sasniedza 18,82 miljardus jenu, salīdzinot ar tirdzniecības deficītu 60,44 miljardu jenu apmērā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.

Tajā pašā laika posmā Ķīnas kopējais imports un eksports ar valstīm, kas atrodas Belt and Road iniciatīvas (BRI) ietvaros, sasniedza 4,61 triljonus jenu, pieaugot par 16 %. No tiem eksports sasniedza 2,76 triljonus jenu, pieaugot par 26 %, savukārt imports sasniedza 1,85 triljonus jenu, pieaugot par 3,8 %. Konkrēti, tirdzniecība ar Centrālāzijas valstīm, piemēram, Kazahstānu, un Rietumāzijas un Ziemeļāfrikas valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, palielinājās attiecīgi par 37,4 % un 9,6 %.

Cui Dongshu tālāk paskaidroja, ka Eiropā pašlaik ir ievērojams pieprasījums pēc jauniem enerģijas transportlīdzekļiem, kas Ķīnai sniedz lieliskas eksporta iespējas. Tomēr jāatzīmē, ka Ķīnas vietējo jauno enerģijas zīmolu eksporta tirgus ir pakļauts ievērojamām svārstībām.

Tikmēr litija bateriju un saules paneļu eksports aprīlī turpināja strauji pieaugt, atspoguļojot Ķīnas apstrādes rūpniecības pārveides un modernizācijas veicinošo ietekmi uz eksportu.